Tā jau notiek - pāriet un norimst
  
Es pamanīju 
Daugava pie Krāslavas 
Ļoti steidzas
 
Nest apaļu mēnesi 
Kokus ar  kājām gaisā 
Suņu rejas 
Kraukļu kravas
 
Pie tilta tur lejā 
Viena milzīga 
Melna  atvara acs 
Tik uzticīgi skatās 
Ka debesīs nav palicis 
Neviena paša  mākoņa
 
Tieši uz jūru.. 
Kāpēc??? 
Mēs taču tur jau dejojām 
To vienīgo vasaru  
 
  
| Viedokļi par dzejoli |  
	|  eugen  | 
	2005-05-25 19:01  | 
   
..drusku vairaak svesju textu klaatbuutnes.. nu jaa vispaareejaas lasiitprasmes iespaids.. |  
 
 
Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? 
 
 
 
 
 | 
    
 
  
 |