Kā apinis tev jūtos apkārt tīts...

Kā jūras šalkas gliemežvākā
Tā manā atmiņā vēl tavi čuksti san,
Un tavi mati vakarsaules krāsā
Ko mani izslāpušie pirksti skar...

Kā saules staros lutinātas zemenes
Tā tavas lūpas mani veldzēt prot,
Nenieka nav no manas dvēseles
Ko negribētu tev es dot...

Kā sveču gaismā dzirkstošs vīns
Tā tavas acis mani reibina un bur,
Kā apinis tev apkārt jūtos tīts
Tavs maigums mani atbalsta un tur...

Ja spēka būtu man tik daudz
Kā senās teikās bija dieviem ļauts,
Es tavu dvēselīti savās plaukstās ņemtu
Un mūžīgajā mīlestības saulē celtu!

01.03.2005