Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dvēseles ceļš

Pār telpu Tava dvēsele pacēlās
Un logā saules staros no Zemes dzīves tā atvadās.
Tai debesis ir atvērtas
Un pa simtiem ceļu tai nav jātaustas
Tik Dieva balsī jāklausas
Un savi grēki jāsūdzas
Tas ceļš kur Dievs Tev vada
Tā dvēselē tik mīlestību rada.
Un kā zirneklītis zemapziņu ada
Ko nākamajā dzīvē Tava karma vada.

Paldies par mīlestības daļu to,
Uz Zemes šīs man Tevis dāvāto.
Es ticu tam,
Ka ceļu to
ar mīlestību atrasto un izlūgto
Tā Tevi tikai pilnveido
Un Dieva gaismā apstaro.
Un laimīgāks Tu tiešām būsi,
Ja Tēva namā atkal gaidīts kļūsi.
Bet patreiz visu ko es dvēsel` jūtu
Pie altāra es baznīcā tik lūgtu.
Par to , lai stiprinātu Tevi ceļā tālā
Un nonāktu Tu vadītājā ceļa galā.
Viedokļi par dzejoli
 _Salome_  2005-02-28 18:43 
Eugena k-gs, man, piemēram, neliekas pietiekami dibināta pagātnes un tagadnes
blakusnostatīšana pirmajās divi rindās!
 _Salome_  2005-02-28 18:45 
[pavirši apskatoties, Tēva nams ar karmu arī nerīmējas]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?