Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es lūdzu...

Es lūdzu pienenēm kas sauli aizņēmušās
Man vienu zelta pieskārienu aizdodiet.
To manai mīļotajai tumšākajās naktīs
Kā zvaigžņu segu maigi uzklājiet.

Es lūdzu strautiņam kas jūrai spēku dod
Man dzidru veldzes lāsi dadža lapā lej.
To savai mīļotajai skumju brīdī sniegšu
Pār viņas saraudātām acīm rasināšu.

Es lūdzu vējam, negausīgam draiskulim
Man dienviddārzu smaržu liego nes.
To savai mīļotajai pāri pleciem segšu
Kad viņas nemieru reiz remdināšu.


24.02.2005
Viedokļi par dzejoli
 39_lakys  2005-02-24 19:33 
ludzu...nekad vairs neraksti!
 Agroso17  2005-02-24 21:14 
A man ļoti ļoti patika!!!!! Es gan gribētu būt vējš, kurš ik mirkli var atrasties sev
iecerētajā vietā, kurš ik mirkli spēj pieneni rast un kurš ik mirkli pats dod spēku
jūrai :)) Bet darbiņš - Labs!!!!!
 qap  2005-02-24 21:28 
!!!! labs :)) ++++
 DJheat  2005-02-25 07:56 
labs
 u_n_a  2005-02-25 09:31 
Tu mīli un mīl
arī Tevi
Vai kaut kas skaistāks
ir iespējams?

 _PRETTY_WOMAN  2005-02-25 12:28 
Burvīgi...Ļoti jauki!!!
 Sherlyn  2005-02-25 16:00 
ljoti skaisti!raxti veel!!!:)
 evucisK  2005-02-25 18:40 
jauks dzejolis. Mazlietiņ par saldu, bet tā nekas.
 ALISIJA2  2005-02-26 11:34 
TAS IR LABS.KAUT KAS MANĀ STILIŅĀ MAZLIET SALDA JAU IR UN DIKTI BET TĀDU ŠIM
GADSIMTAM PIETRŪKST
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?