Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Badlands.... (neauglīga augsne)

Vai esi dzirdējis
Kaut ko no dzīves?
Tai patīk kurināt
Un degam līdz atdziest
Pēdējās ogles - tukši dūmi kūp

Viņai tētis aprecējās
Un desmit gadus kāzu torti
Turēja ledusskapī
Pēc sievas nāves to atdeva melnstrādniekam
Un ar meitu aizbrauca
Jo tāda dīvaina noskaņa
nepameta to istabu

Miskastnieks iemīlējās tēva
Meitā un reiz pieejot
Pie tukšas miskastes teica
Pēc pēc pāris mēnešiem
Šeit atgriežoties miskaste
būs tāda pati
Tik mēs būsim mainījušies

Tai dienā viņi jutās
Kā koks bez saknēm pa plūstošu upi
Bet nāvei ir pēdējais vārds
Dzīvē degot mēs lēnām izdziestam...
Viedokļi par dzejoli
 miserabilis  2005-04-16 23:22 
o
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu