Mēs visi esam

Noguruma šaurās lūpas,
Sasprēgājušas, sačervelējušās,
No sausuma un vecuma,
Skūpstīt vēlējušās
Par vēlu -
Nokavējušas.
Vientuļie sadevušies rokās,
Lai izkustu bezpersoniski.
Neizkusa...
Tā arī bradā vientulība
Klusa
Vai kliedzoša,
Sevi noliedzoša –
Atskatās, kur Viņa
Eņģeļu laipnās acis,
Kur kāds nācis,
Lai būtu Tēvs?
Bet nogurums šaurām lūpām
Dzied gospeļus,
Bet vientuļie neredz spogulī
Dieva eņģeļus.