Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

v i ņ a i

Tik mazs no saules redzēts
No viļņu šķavām
Tik mazs no pasaules
Ko cilvēx viens var dot

Es šonakt tevī skatīšos
Kā sveces liesmojas
Un aizmetīšu visas drupačas
Lai žēlie kraukļi aizlaižas

Un tumsā sarunāsimies mēs
Ar mobīlo telefonu gaismiņām
Un mazliet kutēs mums
No laimes pieskārieniem

Drīz ausīs rīts
Laix atvadīties.......


Viedokļi par dzejoli
 pooh  2005-02-06 10:15 
Nu jaa un tad mobiilaa reekjins izaudzis kaa no kalna velta sniega pika ;)
 cry_baby  2005-02-06 12:56 
man patika!!:)
 pasakumeiteens  2005-02-06 19:49 
Jauki... :) 3. pantinsh visjaukaakais.
 Ernijs1  2005-02-06 20:47 
Jā par to 3. pantiņu jāpiekrīt!!!
 auneens  2005-02-06 23:21 
...un sajaa briidii veel vairaak saak gribeeties buut blakus tam mazajam
keemam...kuram man laikam nekad nebuus lemts buut ne blakus... ne
kopaa..nekaa....
........profilaxe...=))))).. jaasmaida, citadak varetu
nojuugties=)))
 John_Smyrdon  2005-02-07 16:00 
njā
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu