Nelaimīga mīlas dziesma

Manas zemākizklāstītās sāpes ir saistošas,
Tāpēc nedomājiet pārlekt rindas kā peļķes,
Viegli no karietes atmest uzmanību gaistošu
Ubagam, ko visu dzīvi biedējušas neļķes.
Pirkstugalos man savākta mīla nobružāta,
Uz apkakles atvadu skūpsti plestin plešas,
Bet, klīstot pa rīta un dienas maigo gāti,
Tevi manot, purpinu kā ieplīsušas plēšas.
Kā gan man tevi uzrunāt, kā pateikt,
Ka ne neprāts tas, ne bezmiegs,
Kas liek man kā skumjai platei
Tev solījumus atkārtot bez beigšanas?

Bet kam man tevi atkal skumji traucēt,
Kad tavu kurpīti sen jau cēlis cits,
Saskābstu kā vīns par ilgu kas raudzēts,
Un sevi notekā leju, bet ko tas līdz?