Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

~Pirms nāves~

Laikam pienācis laiks- iet,
Es gribu tik klusi un liegi aiziet
Un atstāt pēdas liedagā,
Jo tādiem cilwēkiem, kā man
Wietas šajā pasaulē naw-
Kas sagādā citiem ciešanas.
Es gribu wienkārši izgaist,
Kā pēdas smilšu tuksnesī.
Es gribu aizbēgr un neatstāt neko.
Lai wispār nezin,
Ka biju šai pasaulē,
Lai neatceras rūgtumu,
Kas saistās ar mani!
Viedokļi par dzejoli
 tumsais_zars  2005-01-25 20:39 
Tās sāpes kas tevi nomāc tās ir pārejošas un labi ka izsaki to dzejā jo tur tām vieta
uz papīra lapas ne tavā apziņā...es zinu kā ir ciest no savām kļūdām...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?