Vai lieka?

Sirds tik ļoti mīlas alkst-
Kā bez lietus puķe kalst.
Marta trakums satrauc prātu,
Lai vai kā es sevi rātu

Nu ko lai izdara ar maņām,
Satrauktajām domām savām.
Tās savās sapņu pļavās ganās
Un mani līdzi aizsaukt manās.

Tur klīstu es bez jēgas, sāta,
Līdz aizķeros aiz slotas kāta.
Tas nikni nošņāc: Ko te maisies!
Prom uz savām mājām taisies!

Es jau saprotu, ka esmu lieka,
Bet kā lai sirdi piesienu pie mieta?
Lai neklīst tā, kur nav tai vietas
Un nekrāj emocijas liekas…