no manis valjaa netixi

Paņem mani un iemet ugunī,
Bet es tik un tā uzsūkšos Tevī.
Un ko tu tik truli smaidi,
Vai manu aiziešanu gaidi?
Neiešu prom nekad no tevis,
Aizejot zaudētu daļu no sevis.
Degot ar liesmu melnu,
Es Tev rādītu velnu.
Smietos par un ap Tevi,
Kā Tev neizdodas atbrīvot sevi.
Paņemšu Tevi un liesmā ievilkšu līdz,
Jo esi tik perfekts un glīts.
Sadegtu mēs abi,
Nezinu kā Tev, bet man būtu labi.
Aizbēgt tu nevari,
Kaut zinu es cik ļoti gribi.
Savos matos iepīšu,
Saviem vārdiem smacēšu.
Tevi kā ēna aplenkšu,
Savā tumsā paslēpšu.
Prom no acīm, prom no skatieniem,
Tik pētošiem - dīvainiem.
Varmācīgi mīlēšu līdz sāksi kliegt,
Pārāk mīlēts sāksi spiegt!
Lai kur tu iesi,
Prom no manis neaizbēgsi.
Esmu tev un būsi man,
Ai cik netīkami Tev šie vārdi skan.