kad neviena Nav......

es jau kuro dienu Tavā sirdī maldos...
apstājusies pusceļā vairs nezinu uz kuru pusi iet...
es stāvu krustcelēs..man mājupceļa nav...
saucot palīgā man spēki beigušies...
visapkārt smiekli..sarunas...aizdomīga vienaldzība manī...
tā dedzina..dzīvot neatļauj..tās ritms man krūtīs iesēdies...
Tu lavies man klāt ar saviem vārdiem....
mēģini mainīt mani..izliecies par labu...
es tikko raudāju...
tās bija asaras..manā dzīvē pirmoreiz...
tā var notikt tikai tad..kad neviena nav...
kad Tavs vienīgais draugs ir spogulis...
kurā redzi tikai pats sevi....
izkaisītas pēdas zem kājām man..
tagad ir vienalga...uz kuru pusi iet...
Tavā dvēseles spogulī savā atspulgā skatos...
neredzu nekā....
vien ap sirdipaliek aptinušies...
vārdi nepateiktie Tev.......