brīvība

izpletnis neatvērās
putnam kas piezemējās
ar sadedzinātiem spārniem
vairs nebīstoties no vārdiem
tas pusceļā neapstājās

kliedziens plēš vēja dziesmu
kā lietus spēj nodzēst liesmu
ar ķermeni triecoties peklē
tas sevi starp zudušiem meklē
atrodot melnāko iesmu

bailes no augstuma vajā
nelaižot dvēseli vaļā
gadus pret sekundēm mainot
nav tiesību likteni vainot
sitiena vājumā skaļā

kritiens kā mūžīgā dejā
iespļaujot neveiksmei sejā
no kalpības atbrīvoties
un tālāk uz augšu doties
jo tevi vairs negaida lejā

kritiens par dzīvības cenu
tik izredzētiem to just
brīvība pasauli elpot
steidzoties nepiekust

vēl mazliet