Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...Atnākt un Aiziet...


Atnāc
Ar miljoniem vārdu
Iekš savām lūpām...
Aizej
Un no jauna aizmirsti
Par savām jūtām...
Čuksti,
Kurus slepus viens otram mēs sūtam
Pierāda to,
Ka tumsas ēnas tomēr nesajūtam..

Ieklausies
Tajos vārdos,
Kuri atņēma reiz manu sirdi...
Kaut arī es zinu,
Ka Tu tos nesadzirdi...

Ieskaties dziļāk
Manās acīs un varonīgi saki:
"Es neizvēlos starp dienu un nakti!..."

...Un ja tomēr būs jāizvēlas-
Palikt vai iet...
Es tik un tā Tev mūžam solos neaiziet...

Aiziet es nespēšu...
Aiziet es VAIRS nespēšu...




Viedokļi par dzejoli
 qap  2004-11-28 02:49 
kas ta tie pa vārdiem, kas atņem sirdi?!
 Bils  2004-11-28 11:07 
it kaa izlasiiju...
 MazaaChiepa  2004-11-28 13:37 
Es nespeeju pateikt vaardos to, kas manii notiek, bet tu to pateici manaa vietaa,
vieniigais lomu iedaliijums nedaudz juukosh.....:(
 soul_of_death  2004-11-30 21:33 
MazaaChiepa - taa tas waretu buut, ka mums liidziiga patreizeejaa dziiwes situaacija,
bet nekad jau naw taa, ka wiss sakriit...starpcitu - man priex, ka speeju uzraxtiit
un pateikt arii to, ko juuti tu... :) zinu cik nepiecieshams ir atbalsts un
paliidziiba.... ;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?