Es nespēju ticēt ka laime nav ĪSTA,
ka esmu tev sveša, varbūt pat ar` nīsta?
Ar atklātu sirdi tev pretī traucu
bet tagad kad tālu,arvien tevi saucu...
Ne krapusi esmu, ne viltībā ļauna
pat atzīties mīlā man nebija kauna.
Par ko gan tagad jāmaksā man?-
tie smiekli ko smēju, arvien klusāk skan.
Reģistrējies šeit!