Par sīkumiem

Tāds negaidīts asums
kā pāršķelts koka stumbrs
dažreiz acīs sūrst

Pazudis aiz skaistās
dabas muguras-mans tukšais
skudru pūznis mirkst

trotuāra mazās rieviņas
skrāpē sakaltētās skumju
piles uz loga rūts

Pamestas manas mājas
liesma lēnām izsīkst
Vairs nerūpējas neviens
Dienā svecei nevajadzēja degt.....