Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Par sevi draugam

Ai, atmest ar cerību
ko tur vairs
Lai jau tad krīt
tas pēdējais gaismas stars

Izstarota pasaule
caur pāris šķirbām
manī mirdzēja

Saskumdināts bērns,
kam atņemta
rotaļu lellīte

Paskaties, paskaties draugs
viss izkrāsotais malā mests
Ieskaties acīs mīļais draugs
sapnis nu ir melnbalts sēts
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-11-11 12:22 
Nu ko lai saka. :) Bišķi švakāks par manu šodienas dzejoli man šķiet, bet tomēr tīri
tā neko. Man patika tas, ka tādi samērā izplatīti simboli tādā savādākā gaismā
izlikti. :)
 Grace  2004-11-11 14:25 
L_Z :) Kāpēc Tu sevi uzstādi citiem par mērauklu! Neesi taču nekāds trafarets, pēc
kura visus var salīdzināt! :PP
 Ernijs1  2004-11-11 14:26 
Piekrītu LZ :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?