Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

--depresija--

skiet es atkal leenaam mirstu
atkal liimeeju savu vaazi
atkal skatos vecu kino
nevaru sakt ko jaunu
nevaru salauzt
un nemt jaunu
tik bieza kaarta liimes
tik gara vecaa filma
skiet es tajaa sapinies
un mirstu
ar vaazes lauskaam
aizrijies un sagriezies
censoties tas likvideet
un sis
smaciigi pieelpotais gaiss
gribas izsist stiklu
un izleekt
necaurspiidiigie maakoni
gribas tiem ar kiegeli mest
un protams
tas atkal jau velsies
man uz galvas
...esi mana maasa...
tu kozu sagrauztaa sega
apsedz un sasildi
es mirstu
ik vakaru
savaa gultaa gulot
un baltos griestus
aciim urbjot.
domaas klistot..
Viedokļi par dzejoli
 qap  2004-10-20 20:33 
ir bijusi līdzīga sajūta
 martuzinja  2004-10-20 23:07 
Izej laukā,kad saule mostas.Lai arī rudens lapas birstot mirst-gaiss smaržo,dzeltenās
lapas saulē smaržo.Vai tad TEV negribas smaidīt?
 Grace  2004-10-21 09:18 
Nu kāpēc tik bezcerīgi? :(
 sad_world  2004-10-21 16:58 
:)
 cheris2003  2004-10-21 17:09 
Ir gadijies man ari ta!
 Hated  2004-10-21 17:49 
laikam jau sis druumais laiks pastiprina negatiivaas emocijas...
 angelindevilskin7  2004-10-22 16:39 
tu juuties kaa tas ,kas tikai aiznjem vietu un nekas vairaak...es taapat...tu juuties
taa itkaa esi rudens lapa,kuru meetaa asais rudens veej6...es taapat...tu juuti,ka
satruudeesi kaa rudens lapa...es taapat...daudzi briiziem juutas taapat,bet es
vienmeer ...iznjemot tos briizus,kad smaidu...

dzejolis man patiik-ljoti patiik...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?