Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ar Tevi [2003]

Man ir tik patīkami būt ar Tevi kopā
Jo tad man šķiet, ka laiks ir apstājies
Mirdz Tavas acis, lūpas kautri smaida
Un es tām vēlos it kā nevainīgi pieskarties

Tās stundas ko es pavadu ar Tevi
Man ir kā pastaiga pa dūnu mākoņiem
Ar basām, neapautām kājām
Es sapņains ceļoju pa tiem

Kad lūpām skaru Tavu nosalušo vaigu
Man šķiet, ka eņģelis man pieskāries
Un sniedzot savu brīnišķīgo smaidu
Jau atkal Tu kā zvaigzne iemirdzies

Man vienmēr patīkami būt ar Tevi kopā
Jo tad man šķiet, ka laiks ir apstājies
Vēl nesen skāru Tavu nosalušo vaigu
Bet šodien vēlos nedaudz vairāk atļauties…
Viedokļi par dzejoli
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?