Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Incognito

Un kad gaismas dzisīs
Es uz jumtiem rāpšos
Lai skatītos zvaigznēs
Ar Dievu runātu
Un redzētu, cik tālu vēl tavas mājas.

*****

Un kad tur augšā apsēdīsies uz mākoņmaliņas - pamāj man ar roku, piemiedz ar aci, lai zinu ka redzi mani, lai jūtu ka blakus esi, lai glāsti neiplēn, lai esi...

*****

Ar rudens rītiem pirmajiem,
Tu zvaigznes skaitīt sāc.
Un starp tām meklējot savējo
Atrodi manējo.

****

Ar baltu krītu uzrakstīts
Melnā saulē izlasīts
Un neesi tu starp rindām vairs tām
Ar baltu krītu rakstītām.....

*********
Viedokļi par dzejoli
 Ernijs1  2004-09-17 23:24 
3. panc :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?