Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

es esmu

es sēžu un redzu
kā saule spīd skaļi un lietus pakšķ spilgti
es guļu un sedzu
es zīmeeju vēju un klausos es gleznu tik skaistu
es rakstu un raudu
es peldu pa ceļu un eju pa upi
pa straumi
man sāp un es smejos
līdz rītam līdz saulei tad viss un es eju
pa ceļu no jauna
es gribu man slinkums
man nav vairs ko teikt jo paliek tik klusums
kad vārdi ir prom
un es krītu es ceļos
jo reizes jo vieglāk es gāžos pret zemi
man ir bet es nabags
jo zeltu es sēju un laime man neaug
vēl tukšs ir mans pagrabs
es muļķis un gudrais
par suni es raudu un cilvēkus tūkstošos skaitu
bars aitu
es zinu un jausmas nav man
kur eju kam kamolus tinu uz sevis
jā gan
es esmu un sirdspuksti skan
to zinu no tevis












Viedokļi par dzejoli
 MINUS_PLUS  2004-09-14 10:06 
llllizergīns ? :P
 Grace  2004-09-14 10:14 
"..līdz rītam līdz saulei tad viss un es eju
pa ceļu no jauna"

Šīs rindas patika,
pārējais nu tā... :)
 kabala  2004-09-14 10:47 
zhongleet ar vaardiem ir jaaiemaacaas...
 Sanya  2004-09-14 11:51 
,,..jo zeltu es seju un laime man neaug..,,
 eugen  2004-09-14 17:07 
bezsakars
© tricky
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?