Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

(Es neesmu nekas)

Nav vairs ne rīta,
Ne vakara,
Nav arī dienu,
Un stundu ar minūtēm.
Tikai bezgalīgi sāpīgais laika zobs,
Kurš grauž manu sirdi.
Tā pukst tik nevaldāmi strauji.
Liekas -
tūlīt apstāsies no pārsitieniem.
Tik nāvējošs klusums visapkārt.
Tik maziņš un niecīgs jūties pasaulē.
Es neesmu nekas -
nekas priekš pasaules,
Kura man tikko pavērās.
Kaut varētu noslīkt -
noslīkt savu sāļo asaru okeānā
palikt kopā ar sevi
un ar mīļoto cilvēku.
Man ar to pietiktu
Vismaz kādam elpas vilcienam.
Viedokļi par dzejoli
 miss_respect  2004-09-03 21:02 
visu cienju
 AmneezijA  2004-09-03 23:46 
beediigi un skumji!! :(
 pooh  2004-09-04 12:10 
lieliskas skumjas klaajas
paar rudens miglu.
elpas vilcina nosleepums.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?