....pasaka......

līst vārdu lietus
straumēm gāž
tāds nemīlīgs un svešs
viss ļaunu skarbu vārdu piemircis
un pasaule kā apburts mežs
kur visas takas aizved prom
un visās tālās uguntiņas
ir mānīgas un melo vilina
dziļos purva akačos
krustcelēs tu ilgi stāvi
[aiz tevis aizaudzis
krūmiem lieliem kokiem
atnākšanas ceļš]
un iet vai neiet -
nau tādas izvēles

tajā dienā lija
tāds nejaux vārdu lietus
viss piemircis un svešs

un pats nevienam [ne]vajadzīgs