Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Taa runaa aizdomas

Mulkjiigi smaidiit
ejot pa ielu
Redzeet to bomziishu sejaas skumjas
man smiekli naak.

skumji dziedaat
pustumsaa, uz kadas tumshas ielas
iet un iet un neatgriezties
man smiekli naak.

ar vieglu ironiju,
tik vieglpraatiigi un labi
es eju tik uz priekshu, sperot pa suudiem, kas celju man skjir
man smiekli naak
par visu visu...

mo6 iet un atgriezties
izveele paliek -
tik savu miiljo deelj?
izveele...
ak, cik kolosaali ir
mulkjiigi smaidiit
ejot pa ielu
redzeet to bomziishu sejaas skumjas
man smieki naak.
tas nenozime ka esmu ljauna
tik ar vieglu praatu elpot shai netiirajaa pasauliitee, tikai taa.
Viedokļi par dzejoli
 Ernijs1  2004-08-30 18:24 
Kaut kas te ir! Bet vaaji
 eugen  2004-08-30 20:07 
Ern - beerns veel tacju siermaizei laps :PPP
 relaksaacija  2004-08-31 15:02 
labais!!!
 Rasmusiete  2004-08-31 17:03 
ehz..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?