...

Reizēm domāju, kā daudzi no Jums -
Par daudz, par daudz man ļauts un liegts!
Var raudāt un smiet par cilvēku,
Kas māk tà klusi Tev blakus iet.

Tik vārdu, emociju daudz nesaprastu,
Bet ne neparastu.
Ikviens to vienaldzības sienu
Reizi dzīvē pāri iet!

Ikviens jūt, kā sirdis aizveras ciet,
Kad to pašu klinti Tevī viļņi sien!
Tās pašas ĵūtas, un Tavu sirdi padara cietas
No sāpēm. Aizverot durvis, un klusējot vien

Par to, kas nenotiks nekad un nebūs...
Par to, kā kļūdījies,
Sajaucot tuksneša karstās smiltis
Ar purva ràvu, kurà nogrimi ātrāk par nāvi.