Ne katram, ne ikvienam (oriģinālā versija, lūdzu šo)

Asaru strautiem dubļus aizskalot,
Putekļus notraukt no pagurušiem soļiem!
Vienu mākoni - baltu - sapni - paturēt sev,
Līdz nāk viesuļvētras kokiem galotnes nolauzt!

Es nevēlos savas rētas radīt nevienam!
Tās aizas un dziļvagas visklusākajā okeānā -
Dvēselē... Kurā dzīve un cilvēki griež!
Man jātiek tālāk! Vairāk es nevaru ciest!

Fēnikss no pelniem - teika tik jauka -
Kā mīlestība un visas pasaules alkas pēc tās!
Un te pēkšņi sabrūk ilūzijas- kā sejā pļauka -
Skaisti sašķīst pret likteņa sienām!

Asaras karstās pār vaigiem un lūpām maigām kvēloja ilgi -
Uguns apņemtos saulesrietos - vēlos...
Saule kā vienmēr iekrita dzelmē aiz horizonta.
Bet es te ne katram, ne ikvienam paliku
Zvaigznes vērot