Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Uz mūžu

Nu man acis atvērušās!
Es vairs neredzu neko!
Vien simtiem baltu pērļu,
Mirdzot viltus mākoņos!

Lēni nodziest zvaigznes šorīt
Blāvās nodevības debesīs.
Es tik ļoti gribu nomirt -
Bet liktenis nav lemts man šis!

Nu es zinu, kas Tu esi -
Degts mantkārības ugunīs!
Ne Tev cerību un ceļu -
Mīlestības ceļus šķirt!

Ko vēl spēju, ko es vēlos
Šobrīd blakus atvaram,
Kurā nogrimst Tavi meli
Un liekulības atraugas?

Tikai to, kas man ir dots!
Pār priežu laipu, pasmaidot -
Iet prom, neatskatoties
Un mīlestību citiem dot...
Viedokļi par dzejoli
 Maarka_Tvans  2023-01-06 18:04 
Vai tik te nebūs izteikta doma par iziešanu uz "paneļa"?
 adias  2023-01-07 23:27 
Doma zināma tikai man. Ar nekādiem paneļiem nav sakara. Bet nu ko kurš grib to domā.
 Maarka_Tvans  2023-01-11 21:46 
Atvainojos.Ne tā sapratu beigu pantu.
 straume22  2023-01-23 16:27 
Ļoti labs darbiņš, tiešām.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?