Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Gaidot tevi

Tik garas naktis bez rīta un novakara!
Tumsā izgaist minūtes, stundas.
Tikai sniegs balts kā dvēsele mana
Atkaro debesīm gaismas mirkļus.

Dienas tik īsas, bez saules stara
Ietin siltā lakatā ilgas pēc laimes...
Es klusi gaidu Tavu atnākšanu,
Ko ieaust savā mūža jostā uz palikšanu.

Pilnmēness gaismas apstarotas domas,
Kas neatstāj pēdas sniegā,
Cerību pilnas un apgarotas -
Aizlidoja kā sniegpārsliņas vieglas!
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2022-11-29 10:04 
Pirmajā lasījumā - velk uz dziļāku šīs dzejas jēgu un sapratni, šodien lasu - vieglas
rindas, raiti lasāmas. It kā naktis ir ar novakaru un mijas ar rītu...
Rīts gudrāks
par vakaru...
 Njutons  2022-11-29 10:35 
man tīkamas šķiet pilnmēness laika.. domas
 Anna77  2022-12-01 22:48 
Skaisti
 Maarka_Tvans  2022-12-02 19:50 
uzkrītu Straumei.
 perlees  2023-01-04 22:54 
Skaisti.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?