Nakts ēnā

autors: adias [dzejoļi]

Izlikšanās klusums, meli
Tuksneša smiltīs dedzina sāpes.
Zemi samezgloti sakņu gumi grauž
Zem mūsu liekulīgām pēdām...

Sirdīs slēptās empātijas lavas deg.
Vārdi izdziest zaudētās oāzēs...
Un acis tavas tik tukšas garām iet...
It kā nebūtu pasaulē bijis manis...

Vien zvaigžņu lietus ēnās,
Kad nakts maigi apskauj mani,
Sirdij noasiņojot klusumā lēnām,
Es atdoties sāļām asarām varu...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2022-03-21 09:19
Tā viņš ir. Emocionāls darbs. Ļoti saprotamas un izsāpētas rindas šo laika periodu: "Sirdij noasiņojot klusumā lēnām, Es atdoties sāļām asarām varu..."
betbetmens	2022-03-22 06:38
...iespējams,acu tukšuma patiesie apmmēri paīstam atklāsies tikai tad ,kad pasaulē nebūs tevis....
mikse	2022-03-22 11:11
Nevajag liekuļot, kad nav tad nav!
RRAGANA	2022-03-24 14:27
Šitā dzejoļa stiliņš atsita barisu.😃 A ja pa tēmu-tas viss tik atspīdums 😎 Paies nakts un pienāks diena Tavas acis saulesbrilles segs Un visas manas mīlas mokas Divos stiklos atspīdēs
Maarka_Tvans	2022-03-24 21:40
Spilgti salīdzinājumi.Patika.
Maarka_Tvans	2022-03-24 21:44
"Vārdi izdziest absolūtajā tuksnesī"
klusaisMiileetaajs	2022-04-04 15:18
Slava Ukrainai, slava varoņiem!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!