Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Un atkal vakars...

Kluss vakars atkal tā kā zirneklis
sāk noaust pāri savus tīmekļus
un purvainajās miglas dūņās steidz
plest savus neskaitāmos taustekļus.

Ko raksta spalva tumsā zilganā,
palaikam zelta zibšņiem pamirdzot,
vien sveces vasks var kusdams izstāstīt,
un pelni, lapām oglēs izplēnot.

Kāds ducis domu, tā kā kukaiņi,
ir sapinušās miglā nejauši,
un es par tām nu jūtos atbildīgs,
lai skaļi pateiktu, pirms izgaisīs.

Pirms sulu izsūks vakars – zirneklis,
un zudīs nebūtībā visas tās,
lai paliktu man nostalģija vien,
kas karstām skumju strāvām dedzinās.

Un vakars atkal, klusais zirneklis,
vīs pāri neskaitāmus tīmekļus,
līdz nakts, kā giljotīna nokritīs,
beigs neprātīgi dauzīties man sirds.


Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2021-10-29 16:26 
Vakara zirnekļi sēd pie konjaka trauka un izsūc vakara noskaņu.. līdz matu galiem:)
Es ar laikam esmu zirneklis
 lapsu_aacis  2021-10-29 20:13 
nu vo! cita lieta!
 straume22  2021-11-03 12:14 
ielaid saujiņu zirnekļu dvēselē
audīs tie maktenus tīklu palagus,
nonāks tur
kukaiņi, siseņi, vaboles,
vadzi, trekninās pavalgu...
 straume22  2021-11-03 12:14 
ielaid saujiņu zirnekļu dvēselē
audīs tie maktenus tīklu palagus,
nonāks tur
kukaiņi, siseņi, vaboles,
vadzi, trekninās pavalgu...
 klusaisMiileetaajs  2021-11-09 17:06 
Oktobra svētki jau beigušies...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?