Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Rudens

Kad redzu sauli, mēness ir slēpies,
Bet nakts neliek gaidīt un durvis vērsies,
Tur debesīs, šis nāks uz vakts.
Sadzirdu vārnu, tā atved atvasaru.
Šoreiz vēsu un kārnu, kā redzēto vārnu.
Es rudeni dzirdu, jo peles ir klāt.
Es rudeni elpoju ar ābolu smaržu.
Ar saldenu garšu,
Labprāt.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2021-10-13 12:21 
Kad redzu es sauli, tad mēness ir slēpies,
Bet nakts neliks gaidīt, drīz klapēs pie
durvīm,
(filosofē)
Un debesīs mēness mākoņos tērpies,
Uz atvadām saulei metīs ar
kurpi.
Es rudeni dzirdu, jo peles ir klāt.
Es rudeni elpoju ar ābolu smaržu.
Ar
saldenu garšu,
Labprāt.
Vadzi noder(nokremšļoJs)
 klusaisMiileetaajs  2021-10-14 11:25 
Tā jau nu tīri nav. Itin bieži debesīs ir redzama gan saule, gan mēness vienlaicīgi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?