Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nostradamus pasmaidītu

Es paskatos un griežos prom:
Nav galīgi kā bija reiz.
Drīz nāksies izvemties uz mola
Jo dzīve top it nepareiza.

Kad soda veselos, bet slimos slavē,
Kad ļaužus vada pērtiķi.
Kad zombiji te klīst pa ielām,
Jā, tiešām dzīvie miroņi!

Es ticu tam, ka sabruks viss,
Un cilvēki kā mušas beigtas kritīs.
Tak ne jau Dieva sods vai meteors,
Tie paši sevi- no brīva prāta sitīs.
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2021-07-15 16:57 
nu, tam taa arii buutu jaabuut ka agri vai veelu apmiriis visi. na to i rasČot,
taadus viirusus radot.
vakciinas reaali pagarinas dziivi daudziem, bet ne izglaabs.
ta tomeer neir panaceja.
a izmiriishana buus shakataa, agraak vai veeelaak.

neizbeegama progresa blakne.
 Runcs  2021-07-20 06:56 
Viss Sairs Pīšļos
Viss bālēs, pluks,
Un beigās triumfēs
Vienotā apziņas tīklā
sajūgts
HomobioAI sociums
 klusaisMiileetaajs  2021-07-22 14:07 
Lieki lūdz un velti prasi,
Visapkārt vieni piderasi.
:D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?