Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Reņģēdājiem

Dzīvoju kā reņģe pienā,
Gaisā lecot pēcpusdienā.
Dažreiz sēžu priedes zarā,
Jūtos labi reņģu barā...
Lejā staigā ļautiņi
No Reņģēdāju tautiņas.
Smadzenes tiem sapotētas,
Masmēdiju izkastrētas.
Tāpēc peldos siltā pienā,
Špļaujot virsū vakardienai.
Ievu zariem ziedi birst,
Sūtot reņģēdājus....,
Dzīvoju kā reņģe pienā,
Mostos tikai pēcpusdienās.
Viedokļi par dzejoli
 Runcs  2021-05-26 09:53 
reņģe pienā - Tu ventiš?
 lapsu_aacis  2021-05-26 13:10 
tu parj mani rakstiiis???
es kaareiz mostos peecpuZdienaa.
tiesa, manas smadzenes
nevar iSkastreet, ibo es lasu zinaatnisko literatuurhu, a ne zhurnaalistu
atgremojumus, iipashi, vakcineeshanaas sakaraa.

 allldis  2021-05-26 22:56 
Labsss!Mersi!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?