Es nesu rokās...

Kā mazu bērnu
rokās nesu
visu pasauli,
kas reizēm raud
kā mazulis
ar rūgtām asarām,
te atkal smejas,
redzot grabulīti,
ko šodien dāvināju tai,
un ir tik naiva -
tā kā ziediņš pavasarī
bet reizē brīnišķa,
kā mēnesnīcas nakts
un dus tik saldi,
tā kā ziema guļ zem sniegiem;
smaida -
tā kā saule mākoņos,
ko gribas apskaut man
un noskūpstīt
kā mīļu meiteni.