Skrējiens bezgalībā

Velc kurpes kājās, uzvelc zābakus,
Lai zeķes slapjās žāvējas uz auklas!
Bez mēteļa un garām biksēm,
Tev jāskrien būs caur rudzu laukam.

Turpat, kur skrēja Lilioms,
Bet varbūt Džonijs Miežagrauds..
Ak kungs, kā vēji salmus slauka
Un grasās kreklus nost mums raut.

Vien naktī šajā nāksies skriet,
Tam dažas stundas paredzētas:
Lai apjaustu, ka laika upei neizbēgsim,
Pat mēness sejā tā ir izgrauzusi rētas.

Tev jāskrien pretī jaunām cerībām,
Ko straume mūžam dzen sev priekšā.
Tas sen bij rakstīts Vecā Derībā:
Ka ātri skrienot, varbūt bedrēs leksim,
Vai arī pacelsimies nebijušā augstumā.

Tik viena nakts un arī stunda viena,
Draugs pasteidzies, jo nedrīkst gaidīt dienu