Beļašsaizes vellapisēdisti

Griežas un griežas un riņķī iet,
Galvas un kājas vairs nejaudā skriet,
Tie tur, kas mīstās ir vellapisēdisti,
No Beļaššaizes tie izdzīti visi.

Drāžās un drāžās ap zemeslodi
Gluži kā ķerti vai galvās sisti,
Ceļmalās meklē tie dzērienu bodes,
Apslāpēt alkas, kas mīstoties rodas.

Dungo tie visi dziesmiņu savu:
Belaššaizē reiz bija mums mājas
Tagad tās iespēra katram ar kāju,
Tamdēļ pa dienām un arī naktīm,
Braucēji neguļ un nestāv uz vakti.

Visi tie puspliki, pufaikās īsās
Tagad bez apstājas mīstās un mīstās..