Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pie sv. Pētera paradīzē

Gulēju pļavā, starp divām kājām,
Ar mēlīti skardams debesu vārtus.
Zāle tik zaļa, vārti bij vaļā,
Devos tur iekšā.. padraiskoties.

Lēkāju ilgi, debesu pļavās,
Mākoņiem diviem- spēlējoties
Atskrēja pērkons, zibeņi skrēja,
Lietutiņš karsts starp gurniem lējās.

piedz.
Atkal , atkal ir mākoņi pušu,
Visur zibeņi lokās un sper.
Atnāk kāds ceļinieks, trīcošām kājām
Vārtus līdz galam plaši tas ver.
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2020-08-31 15:50 
dumJŠsais laacis!! :DD
 forele  2020-08-31 18:46 
Uhh kādas Tev burvīgas vasaras atmiņas, lācīt. :)
 Susurlacic  2020-08-31 22:14 
Forelīt.. man sāka šķist , ka tu vairs oho ūdeņos neplunčājies :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu