Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Esība...

Es esmu tukšs trauks.
Tev no manis slāpes neremdēt.
Tu neesi mans draugs.
Man no tevis nesanāks dzemdēt.
Tomēr tu enģeļiem lūdz mūs nogremdēt
Asinīs, kas no tavām artērijām šļācas...
Bet horizontu mums nesaredzēt
Kaut skumjas virsū mācas
Tomēr tu nāc pie manis
Aizmirst visas viņas
Vai man aizmirst viņus?
Tomēr tu eņģeļiem lūdz
Mūs pasargāt, mūs nenozaudēt
Ceļā no debesīm us elli
Tomēr tu nes mani kā vecu, saplēstu lelli
Tai nodrupusi āda un trūkst vienas acs
Bet tu man saki
Ak Dievs, es taču esmu tāds pats!
Bet es tam neticu
Es vairs neesmu tāda
Kas tic visam ko tai saka
Jā, mīļais, diemžēl vai par laimi
Es esmu tukša aka.
Viedokļi par dzejoli
 betbetmens  2020-08-29 14:46 
man liekas šis nepelnīti ierakts kaut kur apakšā,bet varbūt ar nolūku lai lapsa
neapgānītu...
 lapsu_aacis  2020-09-04 06:19 
nu, virspusee nevienC naU palicis. un nepaliks.
un neba TAAA lapsa noteiks kuram un
kad.
kad laiks buus un jaaiet
tad arii pienaaks tas kad.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu