Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Filozofu akmens


Kas dzīve bez miesas?
Tik melnraksts vien –
ieelpa – izelpa, nospļauties...
Te filozof-akmens kļūst vajadzīgs,
kas reizē būs brīnum-eliksīrs.

Bet mīlestība?
Tik vien tas grēks,
kā aizņemties jostu no Afrodītes...
Kāpēc gan dzīves rūgtumu nest,
ja vēlmju medu var karotēm ēst?

Liec rozā brilles -
būs klāt tā vienmēr,
un šķūnis, kā villa rādīsies ērts.
Pats gatavs nolūgties debesis,
lai mūžam virs zemes tāpat paliek viss.

Vari dzīrot, dziedāt
un līksmoties,
pa laikam līdz ūkai pierīties!
Te tomēr ož pasaku pelējums...,
jo jādzīvo šeit un tagad ir mums.


-Tu ar slotu, tāds saskābis?
Neveicas tev?
-Nu vispār – par dzīvi, nu kā lai tev teikt?
-Tak slauki, slauki un nomierinies,
kas nolemts, garām jau nepaies...

-Nu, nu...pienāks laiks...
piešķirs ellē tev drīz
villas atslēgām bezmaksas piedevās
to mistisko akmeni „filozofs”,
un tiks tev... kā viņu tur...eliksīrs.






Viedokļi par dzejoli
 betbetmens  2020-05-04 13:33 
...manas pēdējās jaunības eliksīrs
pāri paliek
un citiem tiek
kā filozofs
brillēs
un spieķi zolīdu
bet viņi
līdz rītam
neiemieg...




 betbetmens  2020-05-04 13:40 
...manas pēdējās jaunības eliksīrs
pāri paliek
un citiem tiek
es
filozofs
brillēs
un spieķi zolīdu
bet viņi
līdz rītam
neiemieg...

tā es
gribēju,īstenībā,uzrakstīt
 klusaisMiileetaajs  2020-05-13 14:58 
Jā, jaunībā, kā nopratu, Bariss bijis mīlai gatavs jebkurā malkas šķūnītī. :)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu