Gaidīšanas klusums

Šī ir diena pa vidu -
pēc tās, kura nepareiza
un pirms,
kurā atdzims it viss.
Tā liek mūs starp klinti
un pieres vietu,
kur cerības
no mums izspiestas tiks.
Šodien pelavas esam,
dubļi, zem kājām kas šķīst,
mūsu liktenim pāri
nāves zīmogs likts.
Un tomēr melus
kā garšvielas turpinām kaisīt,
velti cenšoties aizkavēt sabrukšanu,
akmens auksti.

Klintsakmens aizvelts priekšā,
mēs it kā guļam zem tā
salauzti, sabrukuši,
it kā iekšpusē, līdzīgi Viņam,
taču paliekam ārpusē,
aiz...

Šī ir diena pa vidu -
pēc tās, kura nepareiza
un pirms,
kurā atdzims it viss.