Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pavasara valsis

Pirmajiem pilieniem saulstaros mirdzot
balli marta burvis steidz sākt.
Zvaigznītēm, dzirkstelēm lāstekās vizot
Kristāl-trauslās un kautrīgās.

Viens- div- trīs! Viens- div- trīs! Neapturami,
savu apli laiks valsējot skrien.
Kas tagad apkārt ir taustāms un redzams,
aizlidos, zudīs kā mirklis viens.

Pērnajā zālē jau sniegpulkstenītes
bērna rociņām ziedlapas ver,
apstrīdot to, ka ar kaislīgo deju
maigums kā pastelis nesader.

Valsējot pāri dej’ pavasaris,
mostas dzīvība – pumpuri plaukst.
Atgādinot, ka tas viss reiz jau bija
sapņos un „Mīlestība” to sauc!
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2020-01-22 08:48 
Skaisti.
 klusaisMiileetaajs  2020-01-23 15:53 
Nevar un nevar viņš, bļin, bez tās mīlas! :) Met tak vienreiz mieru un sāc ko
praktisku domāt! :))
 bariss  2020-01-23 17:42 
Rdz; nez kurs dzejdaris esot teicis, ka bez mīlestības viss esot mazs... Ej nu
sazini...
 Cerinju_Peeteris  2020-01-23 18:18 
Bariss Taus sarkasms prieksj KLM ir paaraak inteligjents :D
 klusaisMiileetaajs  2020-01-24 18:01 
Nekas... Izturēšu! :D
 lapsu_aacis  2020-01-24 19:14 
duriki! :DDD
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu