Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mīlu

Zini, cik bieži ir bijis tā -
Es ienāku un gribu sabužināt,
Tavu cirtaino matu sprogas!
Bet samulstu vienmēr...
Un iebāžu kabatās rokas!

Zini, ka es nenododu tos,
Ko patiesi mīlu!
Savas jūtas un dzīvi atdodu
Klusiem mirkļiem,
Kuros varu būt Tev līdzās...

Zini, man Tevis pietrūkst ik brīdi
Pirms saulesrieta un lēkta...!
Katru dienu un nakti,
Es neko nesakot, nāku...
Tavus sirdspuksus zagt... Lūdzu piedod!
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2019-12-28 17:12 
akapee jaavieno sprogas pie cirtaino matu? cirtas irj cirtas unj cirtaini mati naU
tas paC kas sprogaini mati.
 straume22  2019-12-29 11:09 
Cirtaini, vijīgi, sprogaini- sauc kā gribi, taisni tie naU. Vijīgo matu cirtas,
sprogainas cirtas, mati ir mati. Pa pliku pauri, protams, labāk slīd un bremzējas pie
ausīm...(poņeslo, svētdiena, nāk filozofiskas pārdomas)
 straume22  2019-12-29 11:09 
Dzeja patika.
 ZeltaPoga  2020-01-08 14:44 
Laikam jāpiekrīt, ka mīlestība ir lielākais stimuls rakstīt dzeju.
 Meriseta  2020-01-11 13:08 
Atskaņas par maz bet doma laba.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu