Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dziedu Puscirstajos mežos

Meži,meži, mūsu meži
Ļaujiet man vēl pastrādāt!
Rīt man jākur silta krāsne
Lai var nedaudz padziedāt.

Lai koki atkal zaļot sāk,
Cērt cirvis stipri varenāk.
Un dažu brīdi dusmīgs vilks
Ar lodi pierē krīt.

Ar džipiņu sirms vecītis
Pa sniega grāvjiem brauc.
Un krūmos iegāzts slēpotājs,
Tam drūmus vārdus sauc.

Kad koki atkal zaļot sāks,
Mans cirvis cirtīs varenāk.
Un izcirtumā garausis
Būs bailēs ,,lāci" nolicis.

No tumša meža, kur dziesmai gals,
Skan kāda rupja, skaļa balss:
Ak jaukie mirkļi, kam gaistat jūs?
Vai mana ķeša reiz pilna kļūs?
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2019-12-05 15:48 
dodiet dodiet
rokaas sasleegushies dodiet
susulaacham salda meda podu!

decembris
jau driizi sitiis pusee
virjs laacha migas kaarta
kukuuze tik nodeviigi klusee
unj
klonaa dziljvaga no shurputurpu laacha staigavaam
driiz izbradaata

jel
iedodiet
kaČ kaariiti arj siikstiem vasku vaakiem
ko laacham pasuukaat
liiC gadam
saakums
buus nokjeeris uz stundu
savu asti veco
un taaC paC apzhljembaac
jaunC
saakums akalinj buus klaat


 lapsu_aacis  2019-12-05 15:51 
pese. jau kuro reizi izlasu vrisrakstaa [ dirsu puscirstos mezhos! ]

-aiziet
apkauneeties-
 Susurlacic  2019-12-05 18:48 
jā Laps.. to ar TUR var darīt :)
 ZeltaPoga  2019-12-07 13:36 
Manuprāt, autors dikti steidzies rakstot...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu