Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

rudens

vēsākos vakaros
modina skursteņus
rudens
šur tur pa kādam
selektīvi
sadalot pasauli
siltuma pusē
un pusē
kur skumjas
un CO2

rudens
un lapas krīt
kopā ar laiku
kurš norakstīts
izmešu kvotās
pārziedējušas bailes
un iztukšotajās acīs
krājas
kā ķegumā
motīvs

bet rudens
jau iegulda zeltu
apokalipses kapitāldaļās
un īsi pirms saliem
izdzenā
ziemeļvējš miglas
no dūmzilā aukstuma
alām

un dzirkstošo dienu
gaišums
ļauj redzēt
un skaudrāk saprast
ko nevar paturēt
tam labāk
skaistu atteikšanos
atrast

***

lietainos sapņos
rudens
un lietussargs
viens uz diviem
norit pa vaigu
priekšnojauta
lietainie rīti
giljotīnē
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2019-10-01 11:42 
"ko nevar paturēt
tam labāk
skaistu atteikšanos
atrast
giljotīnā" -skaudri un
patiesi vārdi.
Visu ne tavu, ne savu, nekādu, lieko, svešo, netēlot -atcirst.
 lapsu_aacis  2019-10-02 02:02 
par garu. man paari vidam saaka zhaava naakt.
kad shitos dveeŠĻas paatarus raksta,
svariigi ir nepaarforseet arj daudzumu, savaadak sanaaks pljuuka verbaalis. abet to,
te dazhi babulji prot dauC talantiigaak prezenteet.
 Sinilga  2019-10-03 21:49 
labs, bet teksts aiz *** ir lieks, saprotu, ka tās pēdējās rindas ir iemesls, kāpēc
tapa šis dzejolis, bet tas jau ir cits dzejolis
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu