Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...paveicās


Mēs nesakām viens otram paldies,

Mēs nesakām viens otram lūdzu,

Un lūgties arī neejam,

Ne Dievu un ne Sātanu

Es mednieks, bet Tu ragana,

Kas dzīvi citu neatzīst,

Mums pašiem sava pasaule,

Bet pārējie vien apkārt klīst,

Ar visiem saviem nedrīkst,

Un visiem saviem drīkst.

Un, kad es Tevi noķeršu,

Es slotu Tavu pušķošu.

Par to, ka ilgi nenoķēru,

Ka līdzēja Tev vienmēr mukt.

Un noķēris es Tevi tveršu,

Lai mūžam vaļā nelaistu.

Tu iemācīji redzēt tālāk,

Man pašam sevī nepazust,

Tu iemācīji mani medīt,

Man Tevi melnā tumsā just.

Ir lietas, kuras visu mūžu

Var vēlēties un neiegūt,

Un ja reiz tomēr izdodas,

Sirds mūžam par to pateicas.

Es mednieks, bet Tu ragana,

Es dodos atkal medībās,

Varbūt man šonakt paveicās.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2019-09-25 13:07 
Raganu mednieks. Rudenī jau var iet uz aļņiem(sekli prātuļo) Ar raganām i tā - vainu
dabūsi ar slotu pa sprandu, vainu slotu var atdāvināt.
 Sinilga  2019-10-03 21:37 
katru nakti cita ragana :) :) :)

kamēr vēl saule
aiz zemes malas
aizsprausta
turas
saulrieta krāsotās
mākoņu gubās
egļu galotnes duras
saule
nobakstīta
aizkrīt aiz sila
robainās pamales
slīgstošas naktī
raganu
ugunskuri
visumā buras
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu