Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

souvenir

Dzīvoju kā zīdkoka zarā un bez spārniem
virs lido vārnas saknes rok cūkas
kā zīdtārpiņš tinu es dienas
kā garu un smalku
tik trauslu un stipru pavedienu
nodreb mirklis saules starā
notrīs roka
nozib asmens zibens lejup slīdot
un es krītu turot
pēdējās dienas īso pavedienu
. . .

Tu noķer to .. to zīda diedziņu
nu karājos es tik atkarīgs un sabijies
un tik drošs pavedienā vienā
starp tavu acu skatu
un bezdibeni ..

(nu savērpts un ieausts)
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2019-07-28 08:07 
Smagi strādāts. Ļoti radoši un droši. Interesants darbiņš.
 klusaisMiileetaajs  2019-07-31 21:11 
Interesantas vīzijas. Būtu es peredasts, noteikti gribētu ar dzejnieku iepazīties
tuvāk, daudz tuvāk.
 lapsu_aacis  2019-08-02 15:42 
tu esi atpalicis, musddienaas naU obligatorija buut peredastam. aĢin ras driikstot.
taa ka Ģerzai.

park riimi =- pashaa saakumaa par dauC "KĀ"
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu