souvenir ...

kājas pieskaras zemei
zeme mani nenotur
noķērcas vārnas bet nepanāk
virs namu jumtiem mani noķer vējš
un pūš kaut kur
es mēģinu vicināt rokas
bet tās nekļūst par spārniem
zem manis jūra virmo un dzied
rietošās saules garajos staros
virs manis mākoņi
bet tiem es nepieskaros
mani panāk nakts
un zvaigznes pār mani ir tālu un aukstas
māju uguntiņas sīkas un retas…

pēkšņi es sajūtu tavas siltās plaukstas
elpas rāmo un ierasto skaņu
cik labi ka man nav spārnu
un es varu pamosties gultā kopā ar tevi