Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tikai sev vien...

Es, staigādams lejā,
daudz domājis esmu -
kāpēc mākoņi klaiņo
virs manis mūždien.
Tie atņem man laiku
augšup celties
pie varavīksnes,
lai smaidu zagt tai.
Neviens netiesās mani,
smaids ir par brīvu,
un varbūt jau rīt
gaida mājupceļš.
Tur skaistākā dzīvē
es augšpusē biju,
kaut ārpuse tā -
brīvi elpoju es.
Gribas dāvāt sev laika
okeānu,
gribas atrast sev laiku,
tikai sev vien...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2019-05-06 18:18 
Gribēju ieteikt uzzvanīt Valsts meteoroloģijas centram un par to ar šiem tur
parunāties, bet vispār neko jaunu tāpat Tev nepateiks. Netērē velti laiku! :)
 straume22  2019-05-07 19:10 
Sen neesmu kalnā kāpusi. I nekāpšu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu