Es neraudu sen vairs šovakar

autors: monnaelisa [dzejoļi]

Gribu izelpot tevi
līdz ar nevarību
izkrist no laika
atkal un atkal
nobrāzt ceļus līdz mielēm
pret pēdām vēsi smagām atsitas zeme...
es neraudu sen vairs šovakar
un neveikli sazemējos
noslaukot rokas pret ietvi
vēl reizi
un atkal defibrilējos.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2019-03-10 06:41
baisi neveikls savaarstiijums. pirjmaa neveikliiba,kur babuls grib panjemt nevariibu pie rokas un krist aarjaa no laika, tak veel arii akal un akal. tak, ja jau nevariiba, tad kaaC akals? taalaak. kaa var celjus nobraazt liiC mieleem? labaakajaa gadiijumaa liiC mieleem vareetu buut nobraazumi. taalaak. veesi smagas peedas karaajas gaisaa. peekshnji, preteeji visiem fizikas likumiem, zeme saak celties gaisaa, tak veel ar taadu joni, ka azh atsitas. WTF?! pasaules galu akal iesleegushi nepareizajaa rozetee?! taalaak. kaa tas ir - neraudaat senvairs un veel arii shobakar? ta- sen vairs vai shovakar, opredzeljiijies! taalaak. sazemeeshanaas ar noslauciishanu neiet kopaa. chista literaari neiet. ja gribas taadu kombinaaciju, vajag mekleet citu sinoniimu. nelasaas. overall: pie taada lazhu daudzuma zu tik nieciigu riimeli - kaada irj pievienotaa veertiiba rakstiitajam?
dadzisgan	2019-03-10 09:50
skumjas rindas.. patika.., tik pēdējo svešvārdu nesapratu vienkāršāk citreiz var būt..

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!