Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es neraudu sen vairs šovakar

Gribu izelpot tevi
līdz ar nevarību
izkrist no laika
atkal un atkal
nobrāzt ceļus līdz mielēm
pret pēdām vēsi smagām atsitas zeme...
es neraudu sen vairs šovakar
un neveikli sazemējos
noslaukot rokas pret ietvi
vēl reizi
un atkal defibrilējos.
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2019-03-10 06:41 
baisi neveikls savaarstiijums.

pirjmaa neveikliiba,kur babuls grib panjemt
nevariibu pie rokas un krist aarjaa no laika, tak veel arii akal un akal. tak, ja
jau nevariiba, tad kaaC akals?

taalaak.
kaa var celjus nobraazt liiC mieleem?
labaakajaa gadiijumaa liiC mieleem vareetu buut nobraazumi.

taalaak.
veesi
smagas peedas karaajas gaisaa. peekshnji, preteeji visiem fizikas likumiem, zeme saak
celties gaisaa, tak veel ar taadu joni, ka azh atsitas.
WTF?! pasaules galu akal
iesleegushi nepareizajaa rozetee?!


taalaak.
kaa tas ir - neraudaat senvairs un
veel arii shobakar?
ta- sen vairs vai shovakar, opredzeljiijies!

taalaak.

sazemeeshanaas ar noslauciishanu neiet kopaa. chista literaari neiet. ja gribas
taadu kombinaaciju, vajag mekleet citu sinoniimu. nelasaas.


overall: pie taada
lazhu daudzuma zu tik nieciigu riimeli - kaada irj pievienotaa veertiiba
rakstiitajam?

 dadzisgan  2019-03-10 09:50 
skumjas rindas..
patika..,
tik pēdējo svešvārdu nesapratu
vienkāršāk citreiz var
būt..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu