Un kaut gan

autors: bariss [dzejoļi]

Tik viegli apgriezt smilšu pulksteni,
Un mīlestību atstāt apakšā,
Lai tavā dvēselē tas ielej skumjas,
Par mani atceroties tālumā.

Tik nevērīgi lejup aizplūst smiltis,
Un cauri laikam sapņus līdzi nes.
Tāpat kā mēs reiz visu lēmām ātri.
Kurš vainīgs bija? ... Abi, tu un es...

Iet smilšu pulkstenis bez rādītājiem,
Ar sīkiem graudiņiem viss skaitīts tiek.
Un kaut gan smilšu ceļš tik ātri beidzas,
Tas daudz ko dzīvē atcerēties liek.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
ceturdiena	2017-09-24 22:15
sentimentāls dzejolis, bet atmiņas ir vienīgais ko nevar neviens atņemt
Susurlacic	2017-09-25 09:49
..atmiņas ,,, atmiņas.. , bet Ceturtdien, dažās filmās varoņiem pēc zvēliena... izraisās pilnīgs atmiņas zudums
ceturdiena	2017-09-25 13:06
Lāča, Tu jau par ekstrēmiem gadījumiem runā. Es par normāla čeloveka dzīvi
straume22	2017-09-26 10:41
Patika.
solimarja	2017-10-07 23:43
Sapņus pat smiltis nevar aprakt!))
esome	2017-10-09 19:48
...vai pašam paliek vieglāk-lai tavā dvēselē tas ielej skumjas-1.panta 3rinda -

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!